Raksti

Citāts no raksta „Perons provokācijām” ( par F. Lehāra operu „Grāfs Luksemburgs”)

Izrādē dubultjautrību rada kņazs Bazils Bazilovičs: šajā lomā nebeidz žilbināt tenors Andris Lapiņš: starp citu,viņa dēļ vien ir vērts ieskatīties Grāfa fon Luksemburga iestudējumā kaut pa atslēgas caurumu.

Avots: Ieviņa Liepiņa, Kultūras Forums, 2007. gada 5. janvāris

Citāts no raksta „Atdzimšanai ir potenciāls” ( par F. Lehāra operu „Grāfs Luksemburgs”)

Andris Lapiņš(kņazs Bazil Bazilovičs),kurš, nezaudējot ne nieka no tenora ambīcijām, sevi pierādīja kā izcilu komiķi šajā lomā.

Avots: Inese Lūsiņa, Diena, 2006. gada 29. decembris

Andris Lapiņš debitē Liverpūlē

Latvijas Nacionālās operas tenors Andris Lapiņš, kurš jūlijā Anglijā, Liverpūlē, veiksmīgi nodziedāja trīs lomas Eiropas Operas centra producētajā Morisa Ravela operā bērniem Bērns un burvība, saņēmis jaunu piedāvājumu. Šoreiz no Liverpūles Karaliskās filharmonijas, kur viņš 27.septembrī piedalīsies Dmitrija Šostakoviča simtgadei veltītajā koncertuzvedumā, turklāt abos tajā iekļautajos operu viencēlienos. Slavenā komponista D.Šostakoviča skolnieka Venjamina Fleišmana operā Rotšilda vijole, ko pēc autora nāves pabeidzis pats skolotājs, A.Lapiņš izpildīs galveno — vajātā ebreju vijolnieka Rot¬šilda lomu, bet D.Šostakoviča operā Spēlmaņi iejutīsies azartiskā kāršu spēlmaņa Krūgela tēlā.

Avots: Diena, 2006. gads

Negaidīta atzinība

Mūsu Operas tenors Andris Lapiņš tikko saņēmis ziņu, ka izturējis konkursu dalībai starptautiskā Eiropas Operas centra izrādē. Viņam piešķirta stipendija un trīs lomas M.Ravela ope¬rā bērniem Bērns un burvības. Konkurence bija sīva, uz šīm lo¬mām pretendēja 500 dziedoņi no desmit Eiropas valstīm. «Piedalījos tikai tāpēc, ka viena no desmit noklausīšanās vietām bija Rīga un es šīs lomas jau dziedu mūsu pašu Operā,» stāsta tenors, kurš šovasar iestu¬dējumā Liverpūlē atveidos Tējkannu, Matemātikas profesoru un Vardi. Esot liels vilinājums strādāt labi, jo veiksmīgākos izraudzīsies rudens viesizrādēm Grieķijā, Krētas salā un Kiprā.

Avots: Diena, 2006. gada 5. aprīlis

Latvijas Nacionālās ope¬ras (LNO) tenors Andris Lapiņš izturējis konkursu lomām Eiropas Operas centra iestudētajā izrādē

Eiropas Operas centrs ir plaši pazīstama starptautiska organizācija, kuras patrons ir pasaulslavenais diriģents Kents Nagano. To izveidoja 1997. ga¬dā ar mērķi atbalstīt jaunus operas māksliniekus, ar ES fi¬nansiālu atbalstu piedāvājot vi¬ņiem praktiskas apmācības un vēlāk iespēju uzstāties kādā no tās iestudētajām operām. Šāda iespēja nupat pavērusies arī Latvijas Nacionālās operas te¬noram Andrim Lapiņam, kas saņēmis stipendiju un lomas Morisa Ravēla operā bērniem "Bērns un burvības". Noklausīšanās noritēja sīvā konkurencē, jo uz šīm pašām lomām izrādei pretendēja 500 dziedoņi no 10 Eiropas valstīm. Izrāde notiks franču valodā. Operu iestudēs šā gada vasarā Liverpūlē, Anglijā. Uzvedumu paredzēts izrādīt šā gada rudenī Grieķijā, Krētas salā un Kiprā. Andris Lapiņš lejkannu, Matemātikas profesoru un Vardi jau dziedājis LNO iestu¬dētajā M. Ravēla operā "Bērns un burvības", kuras pirmizrā¬de notika 2004. gada novem¬brī. Kā sacīja dziedātājs, ar šīm lomām viņam "pavei¬cies", jo komponists Ravēls partitūrā paredzējis īpaši aug¬sta reģistra notis kā, piemē¬ram, augšējo "mi", kas kuram katram tenoram nav pa spē¬kam. Bet konkursā viņam pa¬līdzēja uzvarēt ari tas, ka jau Latvijā šīs lomas dziedātas franču valodā. "Sen vairs nav tie laiki, kad ārzemju skatu¬vēm pietika ar labu balsi vien," saka Andris Lapiņš. "Ļoti no svara ir gan vārds, gan aktieriskā spēle." Tenors Andris Lapiņš līdz šim izpildījis virkni spilgtu lo¬mu Latvijas Nacionālās ope¬ras iestudējumos "Putnu ope¬ra", "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", "Amāls un nakts viesi". Pašlaik viņš aktīvi gata¬vo Bazilio lomu jaunajā LNO iestudējumā "Figaro kāzas", kura pirmizrāde poļu maes¬tro Zbigņeva Gracas vadībā būs skatāma jūnija sākumā.

Avots: Vita Krauja, Latvijas Avīze, 2006. gada 4. februāris

Citāts no raksta „Operas skolas” (par M. Ravela izrādi „Bērns un burvības”)

Taču ar vissarežģītākajiem vokālajiem uzdevumiem, neparasti plašā diapazonā tēlojot Tējkannu, matemātikas profesoru un vardi, spoži tiek galā tenors Andris Lapiņš, brīžiem dziedot pat augstajā soprānu tesitūrā un vienlaikus komiski boksējoties.

Avots: Inese Lūsiņa, Diena, 2004. gada 2. decembris

Citāts no raksta „No smieklīgā līdz smalkajam” (par J. Štrausa opereti „Čigānu barons”)

Taču visīstākais atklājums un izrādes vērtība bija atraktīvie komisko personāžu atveidotāji — vispirms jau Andris Lapiņš bagātā cūkkopja Rālmāna Zupana lomā. Tenors ir izcils komiķis, raksturlomu tēlotājs. Šis viņa talants lika sevi manīt jau studiju gados, Humperdinka Ansītī un Grietiņā atveidojot raganu.
Ne katrs tiek galā ar kārdinājumu savā spoguļattēlā meklēt vien ideāli estētisko, toties A.Lapiņš ar prieku kariķē savu varoni, izmantojot gan kustības un mīmiku (bravūrīgais uznāciens, dialogi ar „znotu”, ļaušanās apzagt un savervēt huzāros), gan arī balsi. Kupleju „No manis nedrīkst prasīt, lai es prastu lasīt, rakstīt!” viņš nodziedāja ne tikai perfekti, bet arī patiesi smieklīgi.

Avots: Inese Lūsiņa, Diena, 2003. gada 22. jūlijs

Citāts no raksta „Smieklu pavēnī” (par Ž. Bizē operu „Karmena”)

Vladimira Pugačova un Andra Lapiņa kontrabandistu duets organiski uzjautrina un paliek atmiņā. Nekad nebiju domājis, ka pēc Bizē lielo kaislību šedevra izrādes jutīšos tik jautri. Varbūt mums Karmenu vajadzēja veidot kā komisko operu?

Avots: Uģis Vilciņš, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2002. gada 6. novembris

Citāts no raksta „Opera pasaku grāmatā” (par J. Kalniņa operu „Lolitas brīnumputns”)

Tas, kas pievelk joprojām un ticis atbilstoši aktualizēts, ir sulīgie, ar grotesku humoru risinātie negatīvie personāži: abi ļaunie, aprobežotie „gudrie” brāļi Cintis un Poķis, kurus ar smieklīgām grimasēm spilgti tēlo jau diplomētais raksturtenors Andris Lapiņš un LMA maģistrants bass Artūrs Mangulis.


Tenors ar klauna talantu

Operete ir dzīvotspējīga, to pierāda teātri Austrijā un Vācijā. Ļoti žēl, ka tā vietā, lai 90.gadu vidū uzlabotu Rīgas muzikālā teātra darbu, to aizklapēja ciet. Un ko mēs tagad redzam? Kārtējo naktsklubu. Tāpēc es ļoti priecājos, ka ir tāds Dainis Kalns un vēl daži, kuri veido neatkarīgus projektus. Lai viņiem izdodas!, — dedzīgā pārliecībā dalās tenors Andris Lapiņš, kuru Opermūzikas svētkos Siguldā redzēsim divās izrādēs. Jau šosestdien viņš atveidos smieklīgi nekaunīgā cūkkopja Zupana lomu J.Štrausa operetē Čigānu barons, bet nākamsestdien B.Britena Spēlēsim operu Mazais skursteņslauķis koncertuzvedumā pat veselus divus personāžus.

Trumpji ir humors un augšas
Andra Lapiņa atveidotais Zupans ar melnu papahu galvā un kviecošu sivēnu padusē līdzās Maijas Kovaļevskas atveidotajai čigānu skaistulei un viņas mīlētājam Miervaldim Jenčam bija viens no spilgtākajiem Čigānu barona tēliem jau pērn brīvdabas izrādē Kuldīgā. Pagājušajā nedēļā tā atkārtota Jēkabpilī 2000 skatītājiem, kurus izgaiņāt neizdevās pat lietavām. "Zupana kuplejās jādzied: to no manis nevar prasīt, lai es prastu lasīt, rakstīt. Jo man no bērna kājas ar cūkām darbs pa mājām," taču Andris Kuldīgā pirmoreiz mūžā turējis rokās dzīvu sivēnu. "Šis gandrīz iekoda man degunā, toties Jēkabpilī bija kolosāls mazs ruksītis, mierīgs kā kaķis. Kad aicināja pieteikties interesentus, kuri vēlas saņemt sivēnu dāvanā, jau pēc brīža viņš bija atdots. Apbrīnoju, ar kādu enerģiju un fanātismu strādā režisors Jānis Kaijaks, viņš pat pazaudēja balsi. Mazajā skursteņslauķī ir prieks strādāt ar Gunti Gailīti, jo viņš zina operu, nevis bīda ambiciozas koncepcijas," A. Lapiņš uzskata, ka mums pašiem ir labi režisori, tikai jāļauj viņiem sevi parādīt. "Brīžiem dzirdu: baigi riebīgi, ka atkal jāiet uz darbu. Bet es eju ar prieku. Ja, vienreiz paklanoties, esi izbaudījis tūkstošu aplausus, bez skatuves vairs nevari dzīvot. Tas iesēdies sirdī kā mīlestība pret sievieti," — tā Andris Lapiņš, atzīstoties, ka ar patiku atveido komiskās lomas. "Varbūt dažs uzskata, ka tas nav prestiži, taču man ir liels gandarījums. Jau pamatskolā smīdināju klasesbiedrus, bet pedagogi teica: tev jāiet uz cirku! Galveno impulsu deva režisors Arnolds Liniņš, kurš ieraudzīja manī raganu." Raganu E. Humperdinka operā Ansītis un Grietiņa A. Lapiņš nodziedājis jau 55 reizes, par raganu viņu izmanto arī Latvijas koncertdirekcija Ziemassvētku programmās — sešreiz dienā. Jautāts par sapņu lomu, viņš nosauc nevis tenoru kārotos mīlētājus, bet birokrātus D.Šostakoviča satīriskajā operā Deguns. "Tur ir nenormālas augšas — trīsdesmit do, divdesmit re, un es tās varētu paņemt. Komisms un augšas ir mani trumpji."

No hārdroka uz operu
Tuvinieki Andri atminas kā ļoti muzikālu bērnu, kas, vēl ne mācēdams staigāt, dungojis melodijas Vecāki aizveduši uz Mediņa mūzikas skolu mācīties klarneti, taču "grūtajā tīņa vecumā" puika mūziku pametis un meties sportot. Mūzikā viņš atgriezies caur hārdroku. „Man bija gari mati tādi kā jums un patika tā forši augstu dziedāt Led Zeppelin stilā. Bet toreiz nebija iespēju izvērsties, 80.gadu beigās vienīgais rokfestivāls jaunajām grupām bija Durvis. Spēlējām uz veciem, sliktiem mūzikas instrumentiem, aparatūra bija drausmīga. 1991.gadā mamma Rīgas Balsī izlasīja, ka Mediņskolā noregulē vokālo balsi. Aizgāju, domādams, ka rokmūzikai tas varētu noderēt". Tiklīdz garmatainais puisis pavēris muti, skolotāja Margarita Gruzdeva teikusi: "Jums vajag mācīties operdziedāšanu, jums ir lieliskas augšas!" "Kādu operdziedāšanu?! Operā gan biju redzējis dažādas izrādes, ari Britena Mazo skursteņslauķi,
kurā nu pats darbošos. Beigās tomēr iestājos Mediņa koledžā," stāsta dziedātājs,
kurš no koledžas drīz vien "pār-lēcis" uz Mūzikas akadēmiju. Tur jau pirmajā semestrī dziedāta
pirmā loma — mīlētājs Rinučio operstudijas Figaro izrādē, Dž.Pučīni Džanni Skiki. "Man bijusi laime sastapties ar ļoti talantīgiem un labiem cilvēkiem. Diriģents Viesturs Gailis iepazīstināja
mani ar skatuvi. Es brīnos, ka daži jaunie studijā piedalās negribīgi. Viņi nesaprot to, ka, nonākot lielajā Operā, ar viņiem vairs neauklēsies. Ja spersi kļūdainu soli — noslīksi. Un daudzi noslīkuši pieredzes trūkuma dēļ." Lielajā Operā Andris Lapiņš tagad dzied deviņās izrādēs: kanārijputniņš Cips Putnu operā, smieklīgais skolotājs Trikē Jevgeņijā Oņeginā, kontrabandists Remendado Karmenā, slepenpolicijas aģents Toskā, rotaļlietu pārdevējs Bohēmā, bet Sikspārnī gan latviski, gan krieviski uzjautrina advokāta Blinda lomā. Par savu lielāko veikumu viņš gan uzskata Nemorīno lomu Opermūzikas svētku Kuldīgas uzve¬dumā Mīlas dzēriens.

Ar klarneti uz hokeju
Priecādamies, ka dēls Ričards Dārziņskolā cītīgi pūš klarneti, dziedātājs atzīstas, ka pats viņa vecumā klarnetes stundu laikā bieži atradies hokeja mačos Rīgas Sporta pilī. „Ar draugiem
stāvvietās fanojām par Rīgas Dinamo. Reiz, kad pūtu tutu-tū klarnetes munštukā, miliči gribēja to atņemt — toreiz pūšamie nebija atļauti. Šovasar, kad Latvijas futbola izlase tika uz
Eiropas čempionātu Portugālē, man veselu mēnesi bija saldais ēdiens, neizlaidu nevienu spēli." Dziedātājs savulaik pats trenējies futbolā, brīvajā cīņā, pat basketbolā, lai arī paškritiski teic, ka tikai viesizrādēs Ķīnā juties ja ne kā Kambala, tad vismaz kā Muižnieks. „Visnopietnāk trenējos badmintonā, piedalījos pat Baltijas čempionātos, bet sporta nometne bija Siguldā. Gājām uz balli estrāde, kur tagad dziedāšu Čigānu baronu Atradis domubiedrus — Nacionālā simfoniskā orķestra fagotistu Reini Burkinu un jauno baritonu Imantu Erdmani, viņi regulāri spēlē badmintonu Mūzikas akadēmijas sporta zālē „Raujam riktīgi uz rezultātu, ne kā meitenes pludmalē. Tas ir ļoti vajadzīgs pēc lielas garīgās slodzes.”

Avots: Inese Lūsiņa, Diena, 2004. gada 17. jūlijs

Citāts no raksta „Konspektīvie Ziemassvētku brīnumi” (par D.K. Menoti operu „Amāls un nakts viesi”)

Tāpēc skaļāka uzslava pienākas vien Evitai Zālītei -Amāla mātes atveidotājai (šī dziedātāja kā vienmēr visu dara no sirds) un Andrim Lapiņam pakurlā ķēniņa Kaspara lomā, mākot mazajās mizanscēnās izvīt humoristiskā, amizantā, mazliet neuzmanīgā (varbūt tāpēc, ka pakurlā) burvja tēla veidošanā.

Avots: Ieviņa Liepiņa, Latvijas Avīze, 2005. gada 24. decembris

Citāts no raksta „Apokaliptiskas sadzīves ainas” (par D. Šostakoviča operu „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”)

Jāizceļ otrā plāna lomu dziedātāju žanra un spēles stila izjūta - Ilonas Bageles Soņetka, Andra Lapiņa Zemnieks, Romāna Poļisadova Mācītājs, kā arī lielo lomu izpildītāji Sergeja Naidas Sergejs un Irinas Krikunovas Katerina.

Avots: Ieva Zole, Kultūras Forums, 2006. gada 3. februāris

 

 
Copyright © Andris Lapins
web developed artTECH